Autortiesību aizsardzība

Intelektuālais īpašums: Vispārpieņemts termins, ar kuru šā gadsimta otrajā pusē apzīmē, ņemot kopā, autortiesības, blakustiesības un rūpnieciskā īpašuma tiesības. Precīzāk – ar terminu “Intelektuālais īpašums” saprot tiesības uz intelektuālā darba rezultātiem, ieskaitot literāros, mākslas un zinātniskos darbus, izpildītājmākslinieku priekšnesumus, fonogrammas, raidījumus, izgudrojumus, dizainparaugus, preču un pakalpojumu zīmes, komercnosaukumus un komercnorādes, tiesības uz aizsardzību pret negodīgu konkurenci, kā arī jebkuras citas līdzīgas tiesības zinātnes, literatūras un mākslas jomā. (sk. Rūpnieciskā īpašuma aizsardzība, skaidrojošā vārdnīca, autors G.Poļakovs, Rīga 1999).

Ja cilvēces pirmsākumos intelektuālā darba rezultāti netika nekādā veidā reģistrēti vai aizsargāti, tad laika gaitā, cilvēcei attīstoties un saprotot, ko nozīmē intelektuālais īpašums un kādu lomu tas ieņem valsts ekonomikā, ir izveidota sistēma, kas nodrošina šī intelektuālā darba aizsardzību.

Kad intelektuālā darba rezultātā ir tapis gala produkts, tad tā autoram ir tiesības saņemt atlīdzību par to, ka viņa darbs tiek izmantots, un gadījumā, ja šis darbs tiek izmantots bez autora (tiesību īpašnieka) atļaujas, tad tas ir klasificējams kā zādzība, par ko pienākas attiecīgs sods.

Kaut gan saskaņā ar vairuma pasaules valstu likumdošanu intelektuālā īpašuma izmantošana bez tiesību īpašnieka atļaujas ir sodāma, šīs tiesības tiek pārkāptas, un ik gadus tiesību īpašniekiem un arī valstu ekonomikai tas nes milzīgus zaudējumus.
Parasti ar šāda veida nelegālu darbību nodarbojas noziedzīgās struktūras, un intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpšana tām nes aizvien lielāku peļņu, līdzīgi kā tirdzniecība ar narkotikām vai ieročiem, tikai starpība ir tāda, ka sods par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpšanu ir salīdzinoši mazs un arī risks ir daudz zemāks.

Ja tiesību īpašniekam, lai radītu kaut ko jaunu, ir jāiegulda lielas investīcijas, jāveic pētījumi, jāriskē, ka prece nebūs pieprasīta, jāreklamē un jāatbild par tās kvalitāti, tad “pirātam” ir tikai jānokopē tas, ko kāds jau ir izdomājis, pie tam šī kopija ir nekvalitatīva. Tas, ka viltotā prece tiek pārdota par daudz zemāku cenu, ir iemesls, kāpēc šādas preces tiek pirktas. Pirātu vienīgā interese ir šī vieglā peļņa, kuras iegūšanai ir salīdzinoši zems risks.
Ar katru gadu pirātisko un viltoto preču apgrozījums pieaug, un tiesību īpašniekiem vieniem pašiem ar šo problēmu cīnīties nav iespējams, tāpēc intelektuālā īpašuma aizsardzības procesā ir iesaistītas arī valsts institūcijas.

Viens no nosacījumiem, lai Latvija varētu pievienoties Pasaules Tirdzniecības organizācijai, bija nodrošināt intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību Latvijas Republikā.

Lasīt vairāk