Kā viens radošs impulss un 6 milimetri izmainīja virtuves projektu

Daži projekti paliek atmiņā ar skaistu rezultātu.

Citi — ar sarežģītiem tehniskiem risinājumiem.

Šajā projektā bija viss: veci paradumi, radoši impulsi, negaidīti atklājumi, strīdīgi lēmumi un pat tie paši 6 milimetri, kuru sekas neviens nevarēja paredzēt.

RODAS DiZAiNS studijā vērsās Edgars B. Uzdevums šķita pavisam parasts — bija nepieciešams jaunas virtuves projekts.

Tomēr jau pirmā tikšanās parādīja, ka šis nebūs viegls stāsts.

Pirms tam Edgars bija konsultējies ar vairākiem mēbeļu ražotājiem un saņēmis aprēķinus. Tos visus vienoja viena lieta — cena klientu kategoriski neapmierināja.

Taču vēlmes bija ļoti konkrētas. Virtuvei bija jāizskatās kvalitatīvai, solīdai un mūsdienīgai. Turklāt Edgars vēlējās kvalitatīvu furnitūru, uzticamus mehānismus un maksimālu ērtību ikdienas lietošanā.

Vecie paradumi

Vienlaikus ar jauno virtuvi Edgars vēlējās saglabāt divas lietas, kas īsti nesaderēja ar priekšstatu par mūsdienīgu interjeru.

Pirmā bija brīvi stāvoša gāzes plīts. Pie tās viņš bija pieradis tik ļoti, ka sākumā neredzēja iemeslu kaut ko mainīt.

Otrā — metāla virsapmetuma izlietne, kas savu funkciju pildīja nevainojami un acīmredzami negrasījās doties pensijā. Jebkurš ierosinājums to nomainīt pret mūsdienīgāku risinājumu tika uzņemts bez īpaša entuziasma.

Argumenti par dizainu nestrādāja.

Argumenti par ērtībām arī ne.

Kādā brīdī nācās izmantot smago artilēriju. Dizainere godīgi paskaidroja, ka virtuve ar modernām fasādēm, kvalitatīvu furnitūru, metāla virsapmetuma izlietni un brīvi stāvošu plīti izskatās apmēram tikpat pārliecinoši kā elegants uzvalks kopā ar gumijas zābakiem.

Un, ja tieši izlietne un plīts ir galvenās prioritātes, iespējams, būtu vērts apsvērt vienkāršāku un budžetam draudzīgāku virtuves variantu, kurā šādi risinājumi izskatītos daudz organiskāk.

Šis arguments Edgaru aizskāra daudz vairāk nekā visi iepriekšējie.

Viņš nepadevās uzreiz. Tomēr pēc dažām dienām piekrita apspriest izmaiņas.

Labākā risinājuma meklējumi

Pēc galveno vēlmju apspriešanas darbs pie projekta virzījās daudz ātrāk. Virtuvei tika izstrādāti trīs plānojuma varianti.

Galu galā tika izvēlēta stūra virtuve ar darba virsmu gar logu. Šāds risinājums nodrošināja plašu darba zonu, kas bija īpaši svarīgi saimniecei.

Turklāt projektā bija paredzēta uzglabāšana līdz griestiem un ietilpīga kumode ar trim nodalījumiem, kas ļāva izvietot ievērojami vairāk mantu, neradot pārblīvētas telpas iespaidu.

Ēdamgalds nebija nepieciešams — ģimene biežāk pulcējās viesistabā.

Pēc plānojuma saskaņošanas tika izvēlētas fasādes, korpusa krāsa un galvenie materiāli. Projekts tika apstiprināts.

Flīžu izvēle

Šķita, ka sarežģītākais jau ir aiz muguras. Kā parādīja turpmākie notikumi, tas bija visai optimistisks vērtējums.

Nākamais posms bija virtuves sienas flīžu izvēle. Edgars nolēma šo uzdevumu uzņemties pats un devās pa veikaliem.

Pēc kāda laika izvēle tika izdarīta.

Tās bija diezgan izteiksmīgas akmens imitācijas flīzes. Pēc ieklāšanas fotogrāfija tika nosūtīta dizainerei.

Pārsteigti bija abi.

Tiesa, katrs sava iemesla dēļ.

Maleviča baltais kvadrāts

Izrādījās, ka tika iegādāts ievērojami vairāk flīžu, nekā bija nepieciešams virtuves sienai.

Un tad Edgaram radās radošs impulss. Lieks materiāls nedrīkst iet zudumā — tas bija principa jautājums. Tāpēc flīžu atlikumus tika nolemts izmantot maksimāli un ieklāt gandrīz pa visu virtuves perimetru.

Par šādu plānu dizainere uzzināja tikai pēc darbu pabeigšanas.

Par laimi, Edgars sava veikuma fotogrāfijas atsūtīja vēl pirms līme bija pilnībā sacietējusi. Fotogrāfijās bija redzami divi gaiši taisnstūrveida laukumi sienu apakšējā daļā, kas izskatījās tā, it kā remonts būtu apstājies pašā interesantākajā brīdī.

Pēc apspriešanās daļu flīžu tomēr izdevās demontēt.

Viens no gaišajiem laukumiem pazuda, bet otrs projekta ietvaros ātri ieguva neoficiālu nosaukumu — „Maleviča baltais kvadrāts”. Lai šis laikmetīgās mākslas darbs nekļūtu par galveno virtuves akcentu, tika pieņemts lēmums to nomaskēt ar papildu grīdas skapīti.

Tajā brīdī šķita, ka lielākie piedzīvojumi jau ir aiz muguras.

50 pelēkā nokrāsas

Darba virsmas izvēlei Edgars ierosināja kopīgu braucienu pa veikaliem.

Tieši tur klientu gaidīja īsts atklājums. Izrādījās, ka pelēkais tonis var būt ļoti dažāds. Katra darba virsma izskatījās pelēka tieši līdz brīdim, kad tai blakus pielika flīzes paraugu.

Daži varianti kļuva vēsāki, citi siltāki, bet vēl citi negaidīti ieguva dzeltenīgu nokrāsu.

Pēc vairākiem veikalu apmeklējumiem kļuva skaidrs, ka atrast pelēku darba virsmu, kas vienlīdz labi saderētu gan ar fasādēm, gan izvēlēto flīzi, būs daudz sarežģītāk, nekā sākumā šķita.

Rezultātā no sākotnējās ieceres atteicās un izvēlējās koka imitācijas darba virsmu. Kā vēlāk izrādījās, tas bija viens no veiksmīgākajiem lēmumiem visā projektā.

Gandrīz neatrisināma 6 milimetru problēma

Šķita, ka tagad visam vajadzētu beigties. Taču tieši šeit parādījās problēma, kas vēlāk deva nosaukumu šim stāstam.

Tā kā daļa flīžu bija ieklāta gar četrām virtuves sienām, bija ļoti svarīgi saglabāt vienādu to apakšējās malas līmeni.

Problēma bija tā, ka aptuveni pa vidu atradās logs.

Bet lāzera līmeņa pie rokas nebija.

Rezultātā flīžu apakšējā mala abās loga pusēs atšķīrās par aptuveni 6 milimetriem.

Lielākajai daļai cilvēku šāda starpība šķiet niecīga.

Taču stūra virtuvei ar darba virsmas savienojumu tas kļuva par gandrīz neatrisināmu problēmu.

Ja darba virsmas uzstādītu pēc flīžu līnijas, stūrī rastos augstuma starpība.

Ja darba virsmas izlīdzinātu pēc līmeņa, vienā pusē neizbēgami parādītos sprauga pie flīzēm.

Tā seši milimetri pēkšņi kļuva par ļoti nopietnu lielumu.

Risinājums nāca no negaidītas puses

Pēdējo reizi Edgars virtuvi montēja vēl pagājušā gadsimta beigās. Tomēr ar mūsdienu mēbelēm viņš tika galā ļoti veiksmīgi. Ar instrukciju un interneta palīdzību Edgars ne tikai pats samontēja virtuvi, bet arī guva prieku no procesa.

Kad virtuve bija gandrīz pabeigta, viņam radās ideja, kas palīdzēja projektu novest līdz loģiskam noslēgumam.

No darba virsmas atlikuma viņš nolēma izgatavot nelielu piebīdāmu galdiņu.

Jāatzīst, ka pēc stāsta ar flīzēm šī iniciatīva tika uztverta ar zināmu piesardzību.

Tomēr šoreiz bažas izrādījās nepamatotas. Galdiņš izskatījās organiski un ļāva lietderīgi izmantot atlikušo materiālu.

Turklāt tas tik veiksmīgi iekļāvās interjerā, ka radās iespaids, it kā tā arī būtu bijis iecerēts jau no paša sākuma.

Projekta rezultāts

Neskatoties uz visiem piedzīvojumiem, virtuve izdevās tieši tāda, kādu saimnieki bija vēlējušies.

Plašā darba virsma gar logu padarīja telpu daudz ērtāku ikdienas lietošanai.

Uzglabāšana līdz griestiem ļāva izvietot daudzas nepieciešamās lietas, bet ietilpīgā kumode palīdzēja atrisināt vietas trūkuma problēmu.

Papildu galdiņš ne tikai veiksmīgi iekļāvās interjerā, bet arī izrādījās ļoti praktisks ikdienā.

Tagad laulātajiem ir iespēja no rītiem dzert kafiju pie loga un mierīgi pārrunāt dienas plānus.

Īpaši patīkami bija apzināties, ka izdevās būtiski ietaupīt gan uz gatavās virtuves iegādi, gan uz tās montāžu pašu spēkiem.

Atskatoties atpakaļ, grūti noticēt, ka viss sākās ar brīvi stāvošu plīti, metāla izlietni, liekām flīzēm un sešiem milimetriem, kas gandrīz izmainīja visu projektu.

Pasūtītāja atsauksme pēc projekta realizācijas →

Plānojat pasūtīt virtuvi?

No paradumiem reizēm ir tikpat grūti šķirties kā no seniem draugiem.

Tāpēc daudzi risinājumi paliek ar mums gadiem ilgi, pat tad, kad parādās ērtākas alternatīvas.

Labs projekts neuzspiež pārmaiņas. Tas palīdz ieraudzīt jaunas iespējas un izvēlēties risinājumu, kas patiešām ir piemērots tieši jums.

Konsultācijai mums būs nepieciešams telpas plāns, virtuves izmēri un jūsu vēlmes.